KAD STĀDĪT LILIJAS - PAVASARĪ VAI RUDENĪ ?
(Raksta saīsinātā versija tika publicēta žurnāla ''Dārza Pasaule'' 2004. gada maija numurā.)
Ap šo jautājumu Latvijā šķēpus lauž kopš neatkarības laikiem. Vieni stāv un krīt par tradicionālo rudeni, citi, atsaucoties uz šodien moderno Eiropas pieredzi, par pareizo sludina stādīšanu pavasarī.
Te nu būtu vietā atcerēties kādu senu Austrumu pastāstu: reiz divi vīri Mustafa un Ismails sastrīdējās. Lai noskaidrotu, kuram ir taisnība, abi devās izšķirt strīdu pie pilsētas cienīgākā, godātākā un gudrākā mullas. Mustafa runāja pirmais. ''Taisnība ir tavā pusē,'' mulla noteica. Tad savu stāstu izstāstīja Ismails. ''Jā, tev arī ir taisnība,'' atzina mulla. To visu pa durvju spraugu noklausījās mullas sieva. ''Tā jau nu nevar būt, ka taisnība ir abiem!'' viņa noteica mullam, kad strīdnieki bija aizgājuši. ''Arī tev, sieva, ir taisnība,'' skanēja atbilde.
Par viņu strīda iemeslu leģenda klusē, bet, ja tas bija par liliju stādīšanas laiku, tad jāatzīst, ka abiem strīdniekiem tomēr bija taisnība - lilijas var stādīt kā pavasarī, tā rudenī, arī vasarā un ziemā. Mēģināsim ar šo jautājumu tikt skaidrībā. Neapskatīsim visas Latvijā audzēto liliju grupas, bet tikai populārākās - Āzijas, Austrumu, trompetliliju hibrīdu grupas, arī LA hibrīdus, jo atsevišķām lilijām, piemēram, baznīcas lilijai (Lilium candidum) ir specifiskas prasības.
Latvijā ir ierasts stādīt lilijas rudenī, tūlīt pēc sīpolu norakšanas. Tad normāls, vesels sīpols paspēj izveidot bazālās saknes un iesakņoties, lai pavasarī turpinātu attīstību. Stādīšana pavasarī sākās līdz ar liliju sīpolu importēšanu. Rudens ir tas laiks, kad sīpoli piebriest visvairāk, un kurš gan Nīderlandes lielaudzētājs gribēs rakt liliju sīpolu septembrī, ja oktobrī tas pats sīpols būs paaudzies vēl lielāks un dārgāks. Muļķu viņu vidū nav, tāpēc ražu novāc, cik vēlu vien iespējams. Kad visi sīpoli ir norakti, apstrādāti, pārlasīti un sašķiroti, rudens stādīšanas laiks bieži vien ir jau garām un neatliek nekas cits, kā atlikt stādīšanu uz pavasari. Sīpolu uzglabāšana notiek milzu saldētavās optimālos mitruma un temperatūras apstākļos viegli mitrā kūdrā vai citā substrātā, kas ļauj saglabāt sīpolu pietiekoši ilgi, lai izņemtu no glabātavas jebkurā gada dienā, kad tas ir nepieciešams galvenajiem pircējiem - griezto ziedu lielražotājiem.
Optimāli mēsloti un glabāti liliju sīpoli satur visas augšanai nepieciešamās barības vielas un pēc izņemšanas no saldētavas strauji sāk augt. Paspēt pavasarī iestādīt tādus sīpolus pirms asnu parādīšanās nav viegls uzdevums. Kad liliju sīpols nonāk līdz mums, tam nereti jau ir izaudzis mazāks vai lielāks dzinums. Tas nebūtu nekas slikts, ja vien šie dzinumi nebūtu tik trausli. Ja jaunais asns nolūst, augšanas gads ir beidzies, jauns dzinums parādīsies tikai nākamajā gadā.
Kā liecina pieredze, pavasarī stādītie liliju sīpoli aug un attīstās tikpat labi kā rudens stādījums, bez problēmām varam stādīt arī vasarā, svarīgāks ir kas cits - stādāmā materiāla kvalitāte. Liliju sīpolam nav segzvīņu kā tulpju sīpolam, kas pasargātu no pārliekas dehidrācijas, tāpēc no pārāk iekaltušiem vai pat puves bojātiem sīpoliem velti gaidīt labus rezultātus. Autoram ir gadījies stādīt un pārstādīt lilijas ne tikai rudenī, bet visos gadalaikos bez jebkādiem sarežģījumiem: kā pavasarī, tā vasarā; gan ziedēšanas laikā gan pirms, gan pēc tās, un pat dziļā ziemā. Jāpiebilst, ka stādot lilijas ar visu ziedkātu vasarā, sīpolam klāt vajadzētu atstāt tikai pusi no kāta, ziedkopa labāk noderēs vāzē.
Stādīšana ziemā, protams, nav tas ieteicamākais paņēmiens, bet ārkārtas gadījumā ir nācies izmēģināt arī to, kad reiz pēc Ziemassvētkiem no Tālajiem Austrumiem atgriezās kāda pasūtītāja neizņemta pasta paka ar sešiem trompetliliju sīpoliem, kurus tiku nosūtījis jau augusta beigās. Tolaik austrumu robeža stiepās nevis pa Zilupi, bet Klusajā okeānā. Kūdrā iepakoti sīpoli arī pēc četrus mēnešus ilgas ceļošanas turp un atpakaļ bargajos apstākļos izskatījās samērā labi, tāpēc nolēmu eksperimentēt, riskējot pazaudēt sīpolus, bet iegūt jaunu pieredzi. -10*C temperatūrā 20 cm dziļi sasalušajā augsnē ar lauzni izcirtu sešas bedrītes 25 cm dziļumā, katrā ievietoju pa sīpolam, noskaitīju atbilstošos burvju vārdus un aizbēru ar pāris saujām kūdras no iepakojuma un to pašu sasalušo augsni. Rezultāti pārspēja prognozes - par sala neizturīgiem uzskatītie trompetliliju sīpoli nākamajā vasarā deva piecus ziedošus kātus, tikai viens izmērā mazākais sīpols neuznāca.
Turpmāk šādi eksperimenti netika atkārtoti, tāpēc visaptverošus secinājumus no viena gadījuma izdarīt nevar, tomēr pieredze vedina uz domām, ka primārais ir stādāmā materiāla kvalitāte un katrai liliju grupai piemērota vieta un augsne, bet, atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu - pareizi rīkosies gan tie, kas lilijas stādīs rudenī, gan tie, kas to darīs pavasarī.